Pasaulē pēc Trešā pasaules kara visa dzīvība uz Zemes ir iznīcināta un visu ir pārņēmusi radiācija. Zinātnieki cer rast glābiņu, ceļojot laikā – pagātnē un nākotnē. Tikmēr dzīve risinās pazemē izvietotajās koncentrācijas nometnēs. Tur, viens no vīriem, kas ir pakļauts ceļojumam laikā, pirms nāves izdzīvos mīlasstāstu ar kādu sievieti no cita laika.

Pēc 1968. gada nemieriem, kas izraisīja visaptverošus streikus un draudēja gāzt valdību, jauna sieviete patveras lauku mājā. Ar viņu ir noticis kāds negadījums, kurš neliek viņai mieru, bet kurš mums pilnībā netiek atklāts. Lielāko daļu laika viņa pavada, rakstot vēstules un sapņodama atkal apvienoties ar savu mīļāko – revolucionāru.

Liesmas izgaismo kāda ciemata naksnīgās debesis. Notiek pirmais ugunsgrēks. Seko vēl vairākas uguns nelaimes, un vietējie iedzīvotāji ir panikā. Ciemata policistam pietiek savu personisko „ugunsgrēku”, taču viņš nevar izvairīties no skarbās patiesības: dedzinātājs nav kāds svešinieks, bet gan ciemata ugunsdzēsējs.

Alanam, kādas veiksmīgas Irākas kurdu tējnīcas pārzinim (Vria Ahmeds), ir sirsnīgas acis, Mikelandželo Dāvida vaigu kauli un drosmīga sirds mazajā augumā. Viņš ir nolūkojis daiļu ciemata meiteni, kurai vēlas uzbūvēt lielu māju, kurā audzināt desmit bērnu.

Māte ir trillera cienīgs stāsts par pārsteidzīgiem lēmumiem, kas pieņemti sapņu vārdā, bet vēl ilgi ietekmē galveno varoņu dzīves. Filma stāsta par sievieti, kuras pieaugušais dēls pēc sašaušanas nokļūst komā. Māte turpina aprūpēt dēlu, kamēr visa pārējā pilsēta cenšas saprast, kas tieši notika. Taču vidē, kurā visi viens otru pazīst un zina visu, izņemot to, kas notiek viņu acu priekšā, šī šķietami vienkāršā krimināllieta, izrādās, nav nemaz tik viegli atrisināma.

Stāsts par kādu jaunu puisi Kaido, kas strādā botāniskajā dārzā. Viņš sastop meiteni Līsu, kas ir pilnīgs Kaido pretstats. Stāsts par brutāli godīgu mīlestību – par īsiem laimes mirkļiem, kas pazūd kā sniegs jūlijā.

Absurda drāma, kas balstīta uz Albēra Kamī romāna Mēris motīviem. Epidēmija pārņem kādu pilsētu, un tās iedzīvotāji paliek nošķirti no pārējās pasaules tiešā nāves klātbūtnē.

Puisis izvēlas būt antisociāls un mūk uz kādu lauku māju kopā ar savu suni Tumsa. Suns pazūd, un, meklējot to, viņš atrod sevī bailes no vientulības.

Kāds pāris izmisīgi cenšas ieņemt bērnu, taču diemžēl Vits ir neauglīgs. Viņi meklē jebkādu risinājumu un ir gatavi izmēģināt aizvien dīvainākas metodes. Rezultātā Vits sāk apšaubīt savu vīrietību. Filmas stāsts ataino kāda izmisīga pāra sarežģītās savstarpējās attiecības.

Pēc strīda ar draudzeni reklāmas firmas darbinieks Pauls sāk izspiegot pretējā mājā dzīvojošu sievieti Sandru. Paula apsēstībai padziļinoties, viņš kļūst par liecinieku Sandras slepkavībai.

Jauna režisore mēģina uzņemt savu pirmo filmu, par pamatu izmantojot savu seksuālo pieredzi.

Prans ir pārcietis pusmūža krīzi un ir gatavs atgriezties pie ģimenes. Tas nav viegli izdarāms, tādēļ viņš nolemj inscenēt paša nāvi, lai pierādītu ģimenei, cik daudz viņi zaudētu. Tobrīd pasaule piedzīvo kādu asu diplomātisku krīzi, kas izraisa pasaules karu. Taču nav lielas atšķirības, vai karš notiek ģimenē vai pasaulē.

„Mans vecākais tēvocis ir šizofrēniķis un arī hronisks smēķētājs. Manas vecmammas plaušas cigarešu dūmu iespaidā kļuva aizvien vājākas, tāpēc viņa bija spiesta pārvākties pie vienas no meitām. Kopš tā brīža manam vecamtēvam bija vienam jārūpējas par tēvoci, vienlaikus klusi noskatoties savas mīļās sievas nenovēršamajai nāvei.”

Sešu minūšu vizuāla un muzikāla kolāža, kas kompilēta no Ibsena Pēra Ginta, norvēģu folkloras, Edvarda Grīga skaņdarba, paralizējošām panikas lēkmēm, pievienojot trolli Bojgu, kas vienmēr zina, kur mēs esam.

Sirreāls ceļojums kāda ārkārtīgi gara vācu vārda pasaulē.

Tarikāts ir vizuāla poēma par ceļu uz apgaismību. Mistiska sapņa vadīta, Derja nokļūst starp dvēselēm, kas seko islāma sūfisma tradīcijai. Viņi vienojas hipnotiskā dejā un trauksmainos ritmos, izšķīzdami klusuma okeānā.

Notiek kāds negadījums, kas saved kopā divas ģimenes. Šai saulē viss pa vecam.

Vai zināt tās uzmācīgās domas, kas sākas „Vai plīts palika ieslēgta?” un pārtop par „Vai esmu dzemdējusi sātana izdzimumu?” Šī ar roku zīmētā animācijas filma pēta trauksmi, apsēstību un kādas sievietes trauslo saikni ar realitāti.

Filma par nabadzīgo inteliģenci astoņdesmito gadu beigās. Tā filmēta piekrāmētā dzīvoklī pilsētā, ko 1989. gadā vēl sauca par Ļeņingradu.

Filmas pamatā ir ar Flenerijas O’Konoras balvu godalgotais Mērijas Hudas stāsts, kas seko līdzi sarežģītajām attiecībām starp vecmāti un viņas atsvešināto mazmeitu.

Laikā, kad tūkstošiem bēgļu – vīriešu, sieviešu un bērnu cenšas iekļūt Eiropā, nodrošināta angļu ģimene dodas, kā pašiem šķiet, atvaļinājumā.

Vecais dārznieks harmonijā ar dabas ritmu un seno latviešu dzīves gudrību no rīta līdz vakaram strādā dārzā. Dārzs ir viņa piepildījums. Gados jaunie mājas saimnieki, vēlēdamies atvieglot Dārznieka ikdienu, pieņem jaunu dārznieku. Vecā dārznieka mīlestība pret dārzu un nevēlēšanās to dalīt ne ar vienu liek viņam pieņemt lēmumu, kā palikt savas dzimtas dārzā uz mūžīgiem laikiem.

Pagātnē Dato pieļāvis daudz kļūdu, taču pēc tam, kad viņš iemīlas kurlmēmā meitenē Ingā, viņš cenšas mainīt savu dzīvi. Pasaulē viņam tic tikai divas radības – viņa suns un draudzene, taču sabiedrība otru iespēju nedos, un viss beidzas ar Dato nāvi.

Rītausmā vairāki zemnieki cenšas izvilkt no akas kāda jauna puiša līķi. Sievietes aizsedz sejas klusumā, kamēr vīri tiek galā ar situāciju. Māte gaida uz sava dēla glābšanu.

Antons ir apmaldījies pats savā galvā, līdz kādu dienu dzeltens zābaks parāda viņam izeju.

Režisors vēlas frontālu kailskatu, taču aktierim ir par daudz, ko rādīt.

Sirreālistisks ceļojums krāsās un formās, ko iedvesmojis Federiko Garsijas Lorkas dzejolis. Vizuāla dzeja fantastisku sapņu un kaislīgu nakšu ritmā.

Baigajā ielejā Pirmā pasaules kara kinoarhīva materiālu motīvi savienoti ar aktierspēli, lai ar animācijas un diorāmas palīdzību uzburtu muzejam raksturīgu atmosfēru.

Kā salauzt lielo un simetrisko ar mazo un kodolīgo un otrādi – šis princips atkārtojas Jozefa Daberniga mākslā. Arī šajā filmā, ko savos pamatos var interpretēt kā alegoriju par pasaules (nespēju uzveikt) bipolaritāti.

Tāpēc, ka tik ilgu laiku viņa bijusi viena un blakus neviena nav, viņa tikpat labi varētu dzīvot arī uz mēness.

Vizuāls un muzikāls ceļojums iepazīstina ar neparastām Dienvidvjetnamas bēru tradīcijām un rituāliem. Filmā tiek mēģināts atrast kopīgo globālo dienvidu apbērēšanas paražās.

Kā tas ir – būt pilnīgi stāvoklī četras dienas, pirms tev jādzemdē? Tu gribi masturbēt, bet nevari pat aizsniegties, tavs vīrietis ir nevarīgs un garlaicīgs lohs, tu gribi nedaudz papriecāties, bet tu esi stāvoklī. Atkal! Cik var!?

Bēdīgs piemērs par aplamu patriotisma izpratni un bara instinktu uz 2010. gada Pasaules kausa Anglijas un Vācijas futbola izlašu spēles fona.

Erkins iznāk no cietuma un vēlas atgriezties iepriekšējā dzīvē. Taču viss ir mainījies, un viņš nezina, vai spēs dzīvot kā brīvs cilvēks.

Dons Mariano ar lidmašīnu dodas uz kādu prestižu restorānu, kura īpašajā piedāvājumā ir dabīga liellopu gaļa ar zemu tauku un holesterīna saturu.

Koks vienmēr ir pilnīgs tāds, kāds ir. Turpretī cilvēki vienmēr vēlas kļūt par kaut ko vairāk, cenzdamies apturēt laiku un iegūt mūžīgu mīlestību, jaunību un skaistumu. Divas zudušas dvēseles satiekas Holivudā kādas nomaļas palmas paēnā, jo vēlas izdarīt ko varonīgu.

8 kg ir melnā humora piesātināts stāsts par jauniešiem un viņu piekdienas vakariem, kad notiek visas labās (vai sliktās) lietas.

1962. gada vasara. Olli Meki ir iespēja izcīnīt pasaules čempiona titulu boksā vieglā svara kategorijā. Šķiet, viss ir noticis tā, kā tam bijis jānotiek ceļā no Somijas laukiem līdz Helsinku arēnas prožektoru gaismai. Olli ir tikai jāzaudē svars un jākoncentrējas cīņai. Taču ir viens šķērslis – viņš iemīlas Raijā.

Brāļi Markuss un Lūkass dzīvo vecā savrupnamā Oslo centrā netālu no upes. Paradīzes saliņa lielpilsētas vidū. Vēl ir arī Smēla – vieta, kur uzauga viņu māte un kur abi pavada vasaras brīvdienas. Mēs vērojam, kā zēni pieaug un kā dzimst viņu sapņi un gaidas.

Nataša dzīvo divatā ar māti nelielā piejūras pilsētiņā. Viņas dzīve ir garlaicīga un paredzama. Viņa strādā zoodārzā, kur sen jau ir kļuvusi par kolēģu izsmiekla objektu. Taču pēkšņi ar Natašu notiek dīvaina metamorfoze – ne no šā, ne no tā viņai izaug aste. Viņai jāpārvar kauns un izmisums, lai atgūtu īsto sevi.

Dziļi Afganistānas laukos cilvēki joprojām tic pašu sacerētiem stāstiem, kas cenšas izskaidrot mistisko pasauli, kuru ļaudis nespēj saprast. Lai gan klāt nav neviena pieaugušā, bērni labi zina vispārpieņemtos noteikumus. Galvenais no tiem paredz, ka zēniem un meitenēm jādzīvo atsevišķi. Zēni apgūst kaujas prasmes ar lingu, lai aizsargātos pret vilkiem. Meitenes dedzina kviešu salmus un pa kluso spēlē kāzās, sapņodamas par īstu iziešanu pie vīriem.

Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un viņa apņēmībai “ieviest kārtību”. Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies – agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.

1941. gada pavasaris. Īsi pirms nacistiskās Vācijas iebrukuma Krievijā – laikā, kad ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm vēl rit pilnā sparā, – vācu inženieru delegācija ar galveno varoni Hansu (Jākobs Dīls) dodas uz Padomju Savienību, lai piedalītos optisko lēcu izstrādē kādā stikla fabrikā. Gaisā jūtama kara klātbūtne, un atmosfēra ir saspringta. Kad Hansa neuzmanības dēļ eksplodē rūpnīcas krāsns, kas izraisa vairāku cilvēku nāvi, situācija kļūst vēl saspīlētāka. Dārgais Hanss ir aizraujoša vēsturiska drāma, kurā piedalās Vācijas aktiermeistarības grandi, tostarp Jākobs Dīls, Birgita Minihmajra, Marks Vaške un Marks Hozemans.

Kāds vīrs, salabojis zvejas tīklu, dodas uz tiltu. Divi tramvaji saskrienas, taču neviens nav cietis, un vadi tiek salaboti tajā pašā dienā. Izskan neliels koncerts fabrikas strādniekiem, un vijolnieka sirsnīgais priekšnesums liek cilvēkiem raudāt. Jūrā krīt bumbas, taču neviens to nepamana.

Šīs ir kinopētījums par akcionismu – sadursmi starp mūsdienu mākslu un ikdienas realitāti. Tas stāsta par šī mākslas žanra vēsturiskajiem priekšnosacījumiem un pēctecību mūsdienu kultūras procesā. Filmas centrā ir stāsts par grupu Pussy Riot.

Kad sākās Maidana revolūcija, Alisei bija 26 gadi. Kā daudzi citi režisori arī viņa sāka filmēt svarīgos notikumus. Taču ļoti strauji attālums starp kameru un realitāti saruka. Dzīve un nāve kļuva svarīgākas par filmas veidošanu.

Filma ir stāsts par ceļojošiem cirka māksliniekiem, kabarē un vodeviļas izrādēm un atrakciju parkiem. Tā ir cirka, frīkšova, varietē, operetes un kūrortpilsētu izklaides industrijas hronika viscaur deviņpadsmitajam un divdesmitajam gadsimtam, kurai oriģinālmūziku sarakstījuši Sigur Ros. Režisors Benedikts Erlingsons ved ceļojumā uz laikmetu, kad pa pasauli klejoja visneparastākie, prasmīgākie un elpu aizraujošākie mākslinieki un viņu izrādes. Bagātīgais vizuālais piedzīvojums tapis ekskluzīvā sadarbībā ar Šefīldas Nacionālo atrakciju arhīvu.

2007. gadā interneta vietnē YouTube parādījās šokējošs video, kurā bija redzams, kā krievu neonacisti nežēlīgi nogalina divus puišus. Tas bija tikai sākums vairākiem ārkārtīgi asiņainiem notikumiem Maskavā. Režisors no Izraēlas Vladi Antonevičs nolemj izpētīt šo gadījumu, kas pakāpeniski kļūst par viņa apsēstību.

Nomaļajā Ukrainas ciematā Starazburivkā, kur oficiālās milicijas pārstāvji iegriežas reti, ciema priekšnieks ir atradis iedarbīgu veidu, kā cīnīties ar nekārtībām. Viņš izraudzījies un iecēlis par šerifiem divus vīrus – gudrāko un stiprāko apkaimē. Bruņojušies ar spožiem žetoniem un sagrabējušu žiguli, vietējie varoņi Viktors un Volodja traucas uz kārtējo izsaukumu. Kādam nozagtas divas pīles, sievietei uzbrūk anakonda, pa ielu klīst vīrs ar cirvi.

Einija aug dziļi mežā, nošķirta no pārējās sabiedrības ar savu valdonīgo un vardarbīgo tēvu – vīrieti, kas pats baidās no pasaules, tādēļ nelaiž meitu prom. Stāsti par vecmammu un Einijas pašas iztēle veido viņas iekšējo pasauli, no kuras viņa smeļas spēkus izdzīvošanai skarbajā vidē. „Ja vēlies ko sirsnīgu klusā un lietainā pēcpusdienā, tālāk par šo filmu nav jāmeklē.” Film-book.com

Sergeja Lozņicas jaunākā kinodarba filmēšana noritēja bijušajās koncentrācijas nometnēs Dahavā, Belzenā, Rāvensbrukā, Zaksenhauzenē un Dora–Mittelbau. Filma stāsta par muzejiem, kuri šobrīd atrodas nometņu teritorijās. Taču pārsteidzošākais Lozņicas darbā ir tūristu emocijas, kuri apmeklē nāves nometnes.

Sibīrijas province. Meitenēm, kas no bērnu nama pa tiešo nonāk psihiatriskajā aprūpē, ir liegtas viņu pilsoņu tiesības uz brīvību, darbu un ģimeni. Cīņa par šīm tiesībām, ņemot vērā biedējošo Krievijas birokrātiju, ir gara un sarežģīta. Dažreiz kādam izdodas, taču jaunatrastā brīvība izrādās lēciens nezināmajā.

Režisors Filips Remunda atkārtoti atgriežas Ukrainā ar savu kameru. Viņa dzimtas saknes un tuvās attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem ļauj ieskatīties personiskajās un ģimenes dzīvēs un caur tām atspoguļot situāciju sabiedrībā, ko šķeļ viedokļi un politika. Emblemātisks ir kādas ģimenes stāsts, no kuriem vieni dzīvo Ukrainas austrumos, bet otri – Kijevā.

Lorija Andersone ir viena no pasaules stilīgākajām mūziķēm un māksliniecēm, amerikāņu mūziķa Lū Rīda sieva. Šeit viņa izpaužas personiskā stāstā par nāvi, mīlestību, valodu un suni.

Kā apgalvo Gajs Madins, lai saglabātu skatītāja modrību, ir svarīgi viņa acī iesēt gruzi. Šim moto viņš bijis uzticīgs visu karjeru – arī jaunākajā filmā Aizliegtā istaba. Šajā neparastajā dokumentālajā filmā skatītājs dodas aizraujošā ceļojumā pa Madina personāžu blīvi apdzīvoto visumu, kur mīt gan viņa lielākas iedvesmas avots – vācu režisors Frics Langs, gan brāļi Kveji un pats Bunjuels.

Kolāžu meistars Lūiss Klārs jau ilgu laiku bijis viens no interesantākajiem amerikāņu neatkarīgā kino režisoriem. Acīmredzami iedams vienā solī ar Endiju Vorholu un Roju Lihtenšteinu, viņš reformē sešdesmito gadu populārās kultūras vizuālo arhīvu, konstruēdams melanholiskas miniatūras, kurās Marvel komiksu personāži sastop sengrieķu traģēdiju varoņus.

Nekad pirms tam neredzēts mežstrādnieks mistiskā kārtā uzrodas uz zemūdenes, kas mēnešiem ilgi bijusi iesprostota jūras dzelmē ar nestabilu kravu uz borta. Nolemtā kuģa šausmās dzīvojošā apkalpe ir spiesta piedzīvot cita veida ceļojumu – sastapties ar savām slēptākajām bailēm.

Jauna medicīnas māsa Alma tiek norīkota aprūpēt pacienti vārdā Elizabete Voglere – aktrisi, kas šķiet pilnīgi vesela, taču atsakās runāt. Pavadīdamas kopā laiku, Alma visu laiku sarunājas ar Elizabeti, taču nekad nesaņem atbildi. Rezultātā Alma atklāj šķietami saprotošajai Elizabetei savus noslēpumus un nemana, kā viņas patība pakāpeniski saplūst ar Elizabetes personu.

Trīsgadniece Lilī mācās tīrīt zobus. Viņa ar savu uzticamo draugu, suni Vauvu dodas uz vannas istabu, atrod zobu pastu un cītīgi birstē visu, kas pagadās pa ceļam, taču aizmirst pašu galveno – savus zobus.

Ir vakariņu laiks, kāda nama iemītnieki ar nepacietību gaida iemīļotā kulinārijas šova jaunāko sēriju. Taču pēkšņi pārtrūkst elektrība! Bet kaimiņi neliekas traucēties un kopīgiem spēkiem gatavo vakariņas pagalmā.

Pieaugušajiem šķiet, ka apģērbties ir vienkārši. Mazais Artūrs ir pretējās domās — viņa iztēlē šis ir nevaldāms piedzīvojums!

Miriama ar ģimeni ceļ sniegavīru — viņus vēro pieklīdis suns, kuram arī ļoti patīk sniegavīrs. Bērni četrkājaino draugu ielaiž mājās pasildīties, taču nākamajā rītā atrodas suņa saimnieks.

Kādā leknā dārzā reiz satikās maza meitene un miniatūra lapsa. Drīz vien viņas atklāj, ka, aplaistīti ar lejkannu, neaug tikai dārzeņi, bet arī citas lietas.

Mošķu zemes Dunderlijas iemītnieku, draugu Buldera un Modikas, pikošanās kauju pārtrauc klusais Lekss, aicinot Modiku vērot sniegpārslas. Nešpetnais Bulders dara visu, lai atgūtu draudzenes uzmanību.

Ziema ir gara un auksta – mazajam vilcēnam neklājas viegli. Taču drīz vien viņš mežā nejauši uziet ko brīnumainu. Šis negaidītais atklājums ziemai liek paskriet vēja spārniem.

Padsmitniecei Eilinai pēc saķeršanās ar klasesbiedru apcelšanu tiek piespriests piespiedu darbs piepilsētas zirgu stallī. Tur viņa atklāj citu pasauli — pavisam atšķirīgu no ikdienas. Arī tajā ik dienu ir jāsastopas ar izaicinājumiem. Ieteicamais vecums: 10+

Māsu Linas un Tienas mātei pēkšņi uz laiku ir jāatgriežas Vjetnamā. Viņas prombūtnes laikā Lina braši pieskata mazo māsu un uzrauga ģimenes restorānu, cenšoties nevienam neizpaust noslēpumu, ka abas dzīvo vienas. Taču meiteņu noslēpumu nojauš pāri pagalmam mītošā Paulīne. Viņai ir okšķera daba un jaudīgs teleskops. Ieteicamais vecums: 6+

11 gadus vecajam Rikam ir apnicis, ka viņu un viņa lādzīgo tēvu visi apceļ. Pēkšņa dzīvesvietas maiņa sniedz iespēju šo nepatīkamo situāciju mainīt — Riks, noskatījies televīzijā gangsterfilmu, sāk visiem stāstīt, ka viņa tēvs ir mafijas boss. Taču meliem īsas kājas — drīz vien tie Riku noved neapskaužamā situācijā. Ieteicamais vecums: 6+

Keitijas dzimšanas diena ir 29. februārī, bet ar to nedienas nebeidzas. Tēvs viņai uzdāvina savādu dāvanu – olu, no kuras jāizšķiļas putnēnam. Savukārt Margo ir citas rūpes – viņa ir nogurusi pārliecināt vecākus, ka ir daudz patstāvīgāka, nekā viņi domā. Taču, kad noslēpumainā ola beidzot šķiļas, abas meitenes tiek ierautas neaizmirstamā ceļojumā. Ieteicamais vecums: 6+

Kaut kur Zviedrijas plašumos pārtrūkst ķēde zem helikoptera, kas nes milzīgu atkritumu konteineru. Tas krīt pret zemi ar iespaidīgu triecienu, bet atkritumi lido uz visām pusēm. Tajā pašā laikā kāda veca romu sieviete pamostas savā mājā ar neparasti stipru vēlēšanos atgūt savu sienas pulksteni. Pulkstenis ir bijis pie meistara jau vairāk par gadu, un nu vecā sieviete jūt, ka tam ir pienācis laiks atgriezties mājās.

Stāsts par četrdesmitgadīgu vīru Fusi, kas dzīvo ar māti un strādā tuvējā lidostā. Brīvajā laikā viņš uz galda rekonstruē leģendāras karu kaujas, klausās radio un bauda ēdienreizes. Četrdesmit otrajā dzimšanas dienā Fusi dāvanā saņem deju stundu apmeklējumu.

Filmas pamatā ir pasakas, teikas, leģendas un ticējumi no somu mitoloģijas. Teicēja un galvenā varone ir jūras dievību Ahti un Vellamo meita Ahitara, ūdens jaunava – gars, kas dzimst no pavasara. Stāstā ir pieci cēlieni, bet gadalaiki seko cits citam cēlienu starplaikos.

Eriks, arhitektūras pasniedzējs, no tēva manto lielu, vecu savrupnamu Kopenhāgenas ziemeļos. Viņa sieva Anna, pazīstama TV ziņu diktore, ierosina uzaicināt draugus kopīgi apdzīvot lielo namu. Šādi viņa cer izvairīties no garlaicības, kas sāk parādīties abu laulībā.

Kādā paaudžu senā ģimenes namā Estere, stipra un nesatricināma pensionēta vidusskolas skolotāja, un viņas vīrs Pols, racionāls atvaļināts ārsts, gaida ierodamies viesus. Pirmā ierodas Heidija (abu valdonīgā vecākā meita) ar savu iebaidīto vīru Mihaelu un viņu īgno pusaugu dēlu Džonatanu. Ka Heidija ir īsta „tētuka meitiņa”, ir skaidri redzams pēc tā, kā viņa vēlas saņemt tēva uzmanību. Drīz mēs uzzinām, ka pirms dažiem mēnešiem ģimene ir apsolījusi Esterei, kura cieš no amiotrofās laterālās sklerozes smagā formā, palīdzēt izdarīt pašnāvību.

Marija ir jauna un gādīga medicīnas māsa, kas vēlas izrauties no rutīnas. Nils ir neārstējami slims pacients, kas vēlas doties uz Šveici, lai izdarītu pašnāvību eitanāzijas klīnikā. Kopā viņi dodas ceļojumā, kas abus tuvinās viens otram un viņu pašu sapņiem.

Jauna meitene, kurai dzīvē nav vairs ko zaudēt, pievienojas jauniešu grupai, kuri busiņā ceļo pa Ameriku, uzdodoties par žurnālu abonementu pārdevējiem. Viņu piedzīvojumi bīstami tuvojas likuma robežai un pat pārkāpj to. Pirmajā acu uzmetienā šķietami bezrūpīgais dzīvesveids ievelk meiteni aizvien dziļāk – gluži kā Alisi truša alā…

Mazā pilsētiņā pie Mekongas upes Taizemes ziemeļos karavīru grupa sasirgst ar neizskaidrojamu miega slimību. Dženira kopj vienu no kareivjiem. Un sadraudzējas ar Kengu, jaunu gaišreģi, kura palīdz tuviniekiem sazināties ar gulošajiem. Vai pastāv saistība starp noslēpumaino sindromu un teiksmaino vietu, kas atrodas zem pamestās skolas, kur izmitināti slimnieki?

Filma ir stāsts par kādu pāri, kuru attiecības sāk pasliktināties laikā, kad abi strādā pie Artūra Millera lugas Komivojažiera nāve iestudēšanas. Viņi ir spiesti pamest savu dzīvesvietu bīstamu blakus esošā nama remontdarbu dēļ un ievākties jaunā dzīvoklī Teherānas centrā. Taču viņi nav brīdināti, ka dzīvoklī pirms tam mitinājusies viegla uzvedības sieviete. Negadījums, kas saistīts ar iepriekšējo īrnieci, dramatiski mainīs jaunā pāra dzīvi.

Filmas veidota pēc M.L. Stedmana tāda paša nosaukuma romāna. Tajā bākas uzraugs un viņa sieva dzīvo Austrālijas rietumu piekrastē un audzina mazuli, kuru izglābuši no nomaldījušās laivas. „Būtībā mans mūža darbs ir bijis pētīt ģimenes un attiecības tajās,” apgalvo režisors. „Man ir sajūta, ka man misija kā kinorežisoram ir pētīt visintīmākās attiecības gan privātajā dzīvē, gan lielākā mērogā.”

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados kāds veiksmīgs uzņēmējs (Jūens Makgregors) cenšas atrast savu meitu (Dakota Feninga), kas aizbēgusi pēc tam, kad policija apsūdzējusi viņu spridzināšanā. Vīrietis redz, kā viņa šķietami ideālā dzīve sāk brukt, kad meitas jaunā politiskā piederība sāk iznīcināt viņu ģimeni.

Trīs dienas pēc teroristu uzbrukuma Parīzes izdevuma Charlie Hebdo redakcijai un četrdesmit dienas pēc tēva nāves Larijs, pusmūža ārsts, grasās pavadīt sestdienu ar ģimeni, lai pieminētu aizgājējus. Taču viss nenotiek saskaņā ar plānu. Larijs ir spiests sastapties ar savām bailēm un pagātni, pārskatīt savu vietu ģimenē un beidzot sākt atklāti runāt par savu notikumu redzējumu.

Filmas pamatā ir Žana Pola Sartra stāsts Vadoņa bērnība un Džona Faulza 1965. gada romāns Burvis. Nevainīga bērna sejas panti var slēpt nākamā sociopāta pazīmes – par to vēstī šī drosmīgā un nervus kutinošā aktiera Breidija Korbeta debija kino režijā. Kādas ģimenes privātās dzīves murgu perfekti izspēlē tādi starptautiskās aktierspēles grandi kā Roberts Patinsons un Benerise Bežo (filma Mākslinieks).

Natālija pasniedz filosofiju kādā Parīzes vidusskolā. Viņa tic savam darbam un ir īpaši gandarīta nodot domāšanas mīlestību arī citiem. Viņa ir precējusies, ģimenē aug divi bērni. Savu laiku viņa velta galvenokārt ģimenei, bijušajiem studentiem un ļoti valdonīgajai mātei. Kādu dienu Natālijas vīrs paziņo, ka pamet viņu kādas citas sievietes dēļ. Jaunatklātā brīvība ļauj viņai palūkoties uz savu dzīvi no jauna.

Rakstnieks Luī (Gaspārs Ulī) pēc 12 gadu prombūtnes atgriežas dzimtajās mājās, lai svinīgās vakariņās saviem tuviniekiem pavēstītu, ka drīzumā mirs. Taču viņa rūpīgi izplānoto plānu izjauc līdzcilvēku neiecietība un nevēlēšanās uzklausīt pašus tuvākos, un ģimeniskā kopā sanākšana pārvēršas par īstenu pasaules galu… Filmas scenārijs veidots pēc Žana Lika Lagarsa (1957-1995) lugas motīviem. Filma ieguvusi Kannu festivāla žūrijas galveno un Prix du Jury Œcuménique (2016).